Ģeogrāfiskā karte - Valensija (Spānija) (Valencia)

Valensija (ca, es) ir pilsēta Spānijas austrumos Vidusjūras krastā pie Turjas upes. Valensijas autonomās komūnas galvaspilsēta. Valensijas administratīvajās robežās pēc 2010. gada datiem dzīvo 809 267 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 1,56 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā Spānijas pilsēta pēc Madrides un Barselonas un tā ir 25. lielākā Eiropas Savienības pilsēta. Valensijas osta ir piektā noslogotākā osta Eiropā un visnoslogotākā osta Vidusjūrā.

Valensija ir slavena ar tradicionālajiem Falles svētkiem 19. martā, kurā tiek sadedzinātas milzīgas dažāda sižeta papjē-mašē lelles, ar savu tradicionālo paelju un horchata (bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no riekstiem, ūdens un cukura) un ultramoderno Santjago Kalatravas projektēto Mākslas un Zinātnes pilsētu. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauta gotiskā Valensijas Zīda birža. Pilsēta ir pazīstama arī kā jūgendstila centrs.

Valensija ir mājvieta futbola klubam Valencia CF, kam ir daudz panākumu, piemēram, uzvara UEFA kausa izcīņā 2004. gadā. 2007. gadā par America's Cup mājvietu ir izvēlēta Valensijas pilsēta (osta).

Pilsētu dibināja romieši 137.g. p.m.ē. esošas ibēriešu apmetnes vietā. Rietumromas impērijai bojāejot, pilsētu ieņēma vestgoti, pēc tam mauri.

1094. gadā pilsētu ieņēma Sids, bet jau 1102.gadā Almoravīdi to atkaroja. 1238.gadā pilsētu ieņēma Aragonas karalis Žome I (Jaume el Conqueridor) un nodibināja Valensijas karalisti.

XV un XVI gs. Valensija bija viena no svarīgākajām Vidusjūras pilsētām un valensiešu (kataloņu) kultūras centrs. 1478. gadā Valensijā iznāca pirmā bībele kataloņu valodā. Valensijā tika nodibināta pirmā tipogrāfija Ibērijas pussalā.

1492. gadā Valensijas baņķieri finansēja Kristofora Kolumba ceļojumu.

1609. gadā no pilsētas tika padzīti moriski.

Spānijas Mantojuma karā Valensija bija Hābsburgu pusē, un pēc to sakāves Almansas kaujā tika stipri ierobežotas Valensijas privilēģijas.

Kad Spānijas pilsoņu karā (1936—1939) nacionālisti apdraudēja Madridi, Valensija bija republikāniskās Spānijas galvaspilsēta (1936. gada 6.novembris — 1937. gada novembra beigas).